Elektroniskā atskaišu sistēmaLatvijas smēķētāju paradumos vērojamas būtiskas pozitīvas pārmaiņas – arvien vairāk cilvēku pirms smēķēšanas pārliecinās par atkritumu tvertnes pieejamību, ir gatavi izsmēķus nest sev līdzi un retāk pieļauj to nomešanu zemē. Par to liecina jaunākie smēķētāju uzvedības pētījuma rezultāti, kas iegūti SIA “Zaļā josta” īstenoto Eiropas Savienības LIFE integrētā projekta “Atkritumu kā resursi Latvijā” aktivitāšu izvērtējumā. Salīdzinot 2023. un 2026. gada aptauju datus, vairākos būtiskos atbildīgas rīcības rādītājos konstatēts uzlabojums pat par vairāk nekā 30 procentpunktiem.
Cigarešu izsmēķi joprojām ir viens no izplatītākajiem publiskās vides piesārņojuma veidiem, taču jaunākie pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas smēķētāju attieksme pret šo problēmu pakāpeniski mainās. Pareiza izsmēķu izmešana arvien biežāk kļūst par apzinātu ikdienas izvēli, nevis nejaušu rīcību, ko nosaka tikai tuvumā esošās atkritumu tvertnes pieejamība.
Lai izvērtētu sabiedrības paradumu izmaiņas pēc vairāku gadu garumā īstenotajām informēšanas, izglītošanas un infrastruktūras pilnveides aktivitātēm, SIA “Zaļā josta” Eiropas Savienības LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” ietvaros organizēja smēķētāju uzvedības kontroles pētījumu. Pētījumu no 2026. gada marta līdz maijam veica tirgus un sociālo pētījumu centrs “Latvijas Fakti”, aptaujājot 522 tradicionālo cigarešu smēķētājus. Rezultāti tika analizēti salīdzinājumā ar 2023. gadā veikto sākotnējo izpēti, kurā piedalījās 513 respondenti.
Atkritumu tvertni pirms smēķēšanas meklē jau vairāk nekā trīs ceturtdaļas smēķētāju
Viens no nozīmīgākajiem uzlabojumiem konstatēts smēķētāju preventīvajā rīcībā – paradumā jau pirms cigaretes aizdedzināšanas pārliecināties, vai tuvumā ir iespējams izsmēķi pareizi izmest.
Ja 2023. gadā tikai 44% aptaujāto norādīja, ka pirms smēķēšanas vienmēr vai bieži noskaidro, vai tuvumā atrodas atkritumu tvertne, tad 2026. gadā šādi rīkojas jau 77% respondentu. Trīs gadu laikā šis rādītājs pieaudzis par 33 procentpunktiem.
Īpaši izteiktas pozitīvas pārmaiņas vērojamas dzimumu griezumā. To sieviešu īpatsvars, kuras vienmēr pārliecinās par atkritumu tvertnes pieejamību, palielinājies no 29% līdz 66%, savukārt vīriešu vidū – no 19% līdz 59%.
Šie rezultāti liecina par būtisku izmaiņu smēķētāju domāšanā. Atbildība par izsmēķa izmešanu arvien biežāk tiek apzināta jau pirms smēķēšanas, tādējādi mazinot situācijas, kad izsmēķis tiek nomests zemē tāpēc, ka nav iepriekš padomāts par iespēju no tā atbrīvoties.
Astoņi no desmit smēķētājiem izvēlas videi atbildīgāku rīcību
Būtiski pieaugusi arī smēķētāju gatavība uzņemties personīgu atbildību situācijās, kad tuvumā nav piemērotas atkritumu tvertnes. 2023.gadā 68% respondentu norādīja, ka šādās situācijās nesmēķē vai savāc izsmēķi un nes to sev līdzi līdz vietai, kur iespējams no tā atbrīvoties. Savukārt 2026. gadā šādu rīcību norādījuši jau 80% aptaujāto. Pieaugums par 12 procentpunktiem apliecina, ka pareiza izsmēķu apsaimniekošana arvien vairāk tiek uztverta kā paša smēķētāja pienākums, nevis tikai publiskās infrastruktūras nodrošinātāja atbildība.
Šī tendence ir nozīmīga arī no praktiskā viedokļa. Ne visās publiskās vietās iespējams izvietot atkritumu tvertnes, tādēļ gatavība izsmēķi saglabāt līdz piemērotai izmešanas vietai ir būtisks priekšnoteikums piesārņojuma novēršanai dabas teritorijās, pludmalēs un citviet.
Izsmēķu nomešana zemē kļūst arvien mazāk pieņemama
Vēl izteiktākas pārmaiņas konstatētas attiecībā uz tiešu vides piegružošanu.
2023.gadā 46% aptaujāto smēķētāju norādīja, ka nekad vienkārši nenomet izsmēķi zemē. Savukārt 2026. gadā šādu atbildi snieguši jau 78% respondentu. Tādējādi to smēķētāju īpatsvars, kuri pilnībā noraida izsmēķu nomešanu zemē, trīs gadu laikā pieaudzis par 32 procentpunktiem.
Pētījuma salīdzinošajā analīzē šī tendence vērtēta kā viena no būtiskākajām pozitīvajām pārmaiņām. Tas norāda uz atbildīgākas attieksmes nostiprināšanos aptaujāto smēķētāju vidū.
Pozitīvas pārmaiņas konstatētas arī situācijās, kad apkārtējā vide jau ir piegružota. Analīze liecina, ka smēķētāji arvien retāk uztver citu cilvēku nomestus izsmēķus kā attaisnojumu līdzīgai rīcībai.
Tas ir īpaši nozīmīgi pilsētvidē, kur piegružotas vietas nereti veicina jaunu atkritumu uzkrāšanos. Pētījuma rezultāti norāda, ka arvien vairāk cilvēku spēj saglabāt atbildīgu rīcību neatkarīgi no apkārtējās vides stāvokļa.
Mainās ne tikai rīcība, bet arī attieksme pret personīgo atbildību
Salīdzinošā pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka izmaiņas smēķētāju paradumos nav saistītas tikai ar atkritumu tvertņu pieejamību. Arvien lielāka nozīme ir arī personīgajai pārliecībai par nepieciešamību nepiegružot apkārtējo vidi.
Sākotnējā izpētē 64% respondentu kā motivējošu faktoru norādīja iekšējo pārliecību, ka, nenometot izsmēķi zemē, viņi rīkojas pareizi. Savukārt 48% apzinājās cigarešu izsmēķu kaitīgo ietekmi uz vidi. Projekta noslēguma izvērtējumā konstatētie uzvedības uzlabojumi liecina, ka atbildīga rīcība kļūst arvien izplatītāka. Vienlaikus tie uzsver nepieciešamību turpināt sabiedrības izglītošanu, lai pozitīvie paradumi nostiprinātos ilgtermiņā.
Svarīgi arī tas, ka pozitīvas pārmaiņas vērojamas dažādās smēķētāju grupās. Lai gan atsevišķos rādītājos joprojām pastāv atšķirības starp vecuma un dzimuma grupām, kopējā tendence liecina par pieaugošu gatavību uzņemties atbildību par pašu radītajiem atkritumiem.
Katrs ceturtais smēķētājs joprojām izvēlas nepareizu risinājumu
Līdztekus pozitīvajām pārmaiņām pētījums atklāj arī būtisku izaicinājumu, kura risināšanai nepieciešama turpmāka sabiedrības izglītošana. Aptuveni katrs ceturtais smēķētājs norāda, ka situācijās, kad tuvumā nav atkritumu tvertnes, mēdz izsmēķi iemest lietusūdens notekā, aprakt smiltīs vai sniegā, tādējādi cenšoties vizuāli nepiegružot apkārtējo vidi. Turklāt salīdzinošajā analīzē konstatēts, ka to respondentu īpatsvars, kuri šādu rīcību praktizē vienmēr, ir pieaudzis par astoņiem procentpunktiem.
Šie rezultāti atklāj pretrunu starp vēlmi saglabāt tīru apkārtējo vidi un izpratni par to, kas patiesībā ir pareiza izsmēķu izmešana. Lai gan izsmēķis pēc aprakšanas smiltīs vai iemešanas notekā vairs nav redzams, tas joprojām piesārņo vidi. Tādēļ viens no būtiskākajiem turpmākajiem uzdevumiem ir skaidrot, ka vides tīrība nav tikai vizuāls jautājums – arī paslēpts izsmēķis saglabājas kā piesārņojuma avots.
Pētījums apliecina pozitīvu virzību, kas jāturpina
SIA “Zaļā josta” īstenoto LIFE integrētā projekta aktivitāšu noslēguma izvērtējums rāda, ka vairāku gadu laikā Latvijas smēķētāju paradumos notikušas būtiskas pozitīvas pārmaiņas.
Arvien vairāk cilvēku iepriekš plāno, kur izmest izsmēķi, ir gatavi to nest līdzi un nepieļauj tā nomešanu zemē. Šādas pārmaiņas atbilst projekta mērķim veicināt atbildīgāku rīcību ar cigarešu izsmēķiem un samazināt to nonākšanas risku apkārtējā vidē. Izpētes laikā iegūtie dati sniedz nozīmīgu pamatu turpmākam darbam sabiedrības izglītošanā, ļaujot precīzāk noteikt gan efektīvākos uzvedības maiņas virzienus, gan problēmas, kurām nepieciešama papildu uzmanība.
Galvenais secinājums – atbildīga rīcība ar cigarešu izsmēķiem Latvijas smēķētāju vidū kļūst arvien izplatītāka. Nākamais solis ir panākt, lai pareiza izsmēķu izmešana kļūtu par pašsaprotamu ieradumu neatkarīgi no atrašanās vietas un apkārtējiem apstākļiem.
Par pētījumu: Kontroles pētījumu 2026. gada martā–maijā veica tirgus un sociālo pētījumu centrs “Latvijas Fakti”, aptaujājot 522 tradicionālo cigarešu smēķētājus. Salīdzinošajā analīzē izmantoti arī 2023. gada sākotnējās izpētes rezultāti. Pētījums veikts Eiropas Savienības LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros.