Elektroniskā atskaišu sistēmaGada izskaņa tradicionāli nāk ar Ziemassvētku rotājumiem, daudz dāvanām, uguņošanu un Jaungada ballītēm. Vienlaikus tas nozīmē arī strauji pieaugošu atkritumu daudzumu, kas tikai vienā nedēļā var sasniegt to, ko radām vairāku mēnešu laikā, vēsta ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums “Zaļā josta”.
No baloniem, konfeti un dāvanu lentēm līdz pirotehnikas atliekām un saplēstām lampiņu vai balonu virtenēm – svētku sezona ik gadu ievērojami palielina atkritumu apjomu un rada nopietnus izaicinājumus videi.
“Šis ir laiks, kad mēs ne tikai patērējam vairāk, bet arī daudz no tā, ko izmantojam, kļūst par slogu apkārtējai videi ne tikai dienas vai nedēļas garumā, bet gadiem ilgi, ja vien to nepārstrādājam vai neizvēlamies ilgtspējīgākas alternatīvas,” stāsta “Zaļās jostas” vides izglītības eksperte Ieva Erta.
Sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “CleanR”, ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums “Zaļā josta” konstatējis, ka decembra mēnesī ievērojami pieaug mājsaimniecību radītais atkritumu apjoms salīdzinājumā ar citiem mēnešiem, kā arī atkritumu poligonos nonāk papildus tonnas nešķirojamu atkritumu, piemēram, Ziemassvētku vecīšu figūriņas, eņģelīši, eglīšu rotājumi un citas tematiskas dāvanas, kas saņēmējam nav noderējušas. Arī simtiem tūkstošu Ziemassvētku eglīšu visā Eiropā ik gadu nonāk atkritumos, radot papildu CO2 pēdu, lai gan tās var pārstrādāt siltumenerģijā.
“Vislabāk izvēlēties dzīvu eglīti podā, ko pēc svētkiem var iestādīt dārzā vai mežā, vai mākslīgo eglīti, kuru var izmantot vairākus gadus. Pēc svētkiem dabīgo eglīti svarīgi pareizi utilizēt, lai tā nonāk pārstrādē un tiek pārvērsta par siltumenerģijas avotu,“ iesaka speciāliste.
Kādi tad ir “vaininieki”, kas svētku sezonā visbiežāk kļūst par slogu dabai? Lūk, TOP 10 saraksts: pudeles, stikla trauki un burciņas, baloni, dažādas laternas un debesu lampiņas, sintētiskās virtenes un lampiņas, konfeti un mirdzošas dekorācijas, dāvanu iepakojums un lentas, pirotehnika, plastmasas trauki un glāzes, mitrās salvetes un sintētiskie audumi, kā arī dažādi dekori no poliestera un sintētiskiem materiāliem.
1. Nešķiroti stikla trauki un burciņas
Stikls ir materiāls, kas ir teju mūžīgs un pārstrādājams neierobežotu reižu skaitu, tomēr svētkos tas bieži nonāk sadzīves atkritumos. Dzērienu pudeles un ēdienu burkas, sveču trauki, dekoratīvās burciņas un stikla rotājumi, kas nav nodoti stikla konteinerā, poligonā paliek gadiem, pat miljoniem gadu, radot nevajadzīgu slogu videi. Pareiza šķirošana un atkārtota izmantošana var ievērojami samazināt šo atkritumu ietekmi.
Alternatīva: pie savas mājas stikla konteineros drīkst izmest burkas un pudeles, savukārt citus stikla izstrādājumus var nogādāt uz šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem un nodot atbilstošā atkritumu frakcijā.
2. Baloni
Kaut baloni un to virtenes ir vizuāli pievilcīgi svētku rotājumi, tie ir arī viens no kaitīgākajiem atkritumiem. Lai gan daži tiek marķēti kā bioloģiski noārdāmi, realitātē tie sadalās vairākus gadus un kļūst par mikroplastmasas avotu. HELCOM un “Interreg” Baltijas jūras reģiona monitoringa dati rāda, ka simtiem tūkstošu balonu katru gadu nonāk Baltijas jūrā un apkārtējā vidē. Tur tie apdraud putnus, zīdītājus un ūdens ekosistēmas.
Alternatīva: auduma karodziņu virtenes, ko var izgatavot arī paši; papīra dekorācijas – saliekamās papīra laternas, pomponi, 3D dekori, papīra ķēdītes; ziedu, augu dekori – vainagi, ziedu arkas, podiņos stādīti augi, ko pēc tam var pārstādīt, dekorācijas no zariem, čiekuriem; LED dekori, sveces, kas ieliktas burciņās u.tml.
3. Ķīniešu laternas un debesu lampiņas
Šie vizuāli iespaidīgie dekori bieži tiek palaisti gaisā un pēc tam nokrīt mežos, laukos vai ūdenstilpnēs un apdraud dzīvniekus, kā arī atsevišķos gadījumos var izraisīt ugunsgrēkus. Laternas satur metālu un plastmasu, kas, nonākot dabā, nesadalās. Alternatīva: atkārtoti lietojamas dekorācijas vai LED lampiņas.
4. Sintētiskās virtenes un lampiņas
Plastmasas un metāla komponentes bieži nonāk atkritumos, ja tiek izmesti pēc viena gada lietošanas. Alternatīva: LED virtenes patērē mazāk enerģijas un ir ilgstoši izmantojamas, tādēļ tās ir videi draudzīgāka izvēle.
5. Konfeti un mirdzošas dekorācijas
Mazās krāsainās detaļas, kas svētku laikā tiek izmantotas rotaļām vai dekorācijām, sastāv no mikroplastmasas, kas, nonākot ūdenī un augsnē, to saindē. Šāda veida piesārņojums ilgstoši ietekmē vidi un dzīvniekus. Alternatīva: papīra konfeti vai dekorācijas no dabai draudzīga, pārstrādāta materiāla.
6. Dāvanu iepakojums un lentas
Lielākā daļa glancēto dāvanu papīru un lentu netiek pārstrādāta. Folija, spīdīgi papīri un sintētiskās lentas ilgstoši paliek atkritumu poligonos. Alternatīva: atkārtoti lietojami auduma maisiņi, papīrs vai otrreiz izmantotas mājās esošās burciņas un kastītes. Šādu dāvanu iesaiņojuma sagatavošanu var padarīt par pirmssvētku aktivitāti visai ģimenei.
7. Pirotehnika un uguņošana
Uguņošana rada ne tikai troksni, kas biedē dzīvniekus un putnus, bet arī plastmasas atkritumus un pelnus, kas nonāk augsnē un ūdeņos. Tāpat uguņošana rada lielu daudzumu dūmu, kas bieži acīmredzami pasliktina gaisa kvalitāti, taču tā izdala arī citus piesārņotājus, kurus saskatīt ir grūtāk. Pētījums, kas analizēja gaisa piesārņojumu Čehijā un Austrijā, parādīja lielus, lai gan īslaicīgus, piesārņojuma lēcienus Jaungada naktī laikā no pusnakts līdz 6.00 rītā. Īpaši izteikti cieto daļiņu sastāvā bija atrodami metāli un sakausējumi, kas parasti tiek izmantoti salūtu degvielā un krāsvielās. Alternatīva: aukstā dzirksteļu strūklaka.
8. Vienreizlietojami plastmasas trauki un glāzes
Svētku ballītēs tie tiek izmantoti dažas stundas un pēc tam izmesti. Šāda plastmasa bieži nonāk poligonos vai ūdenstilpnēs, kur sadalās mikrodaļiņās. Alternatīva: atkārtoti lietojami trauki, stikla burciņas vai metāla trauki.
9. Mitrās salvetes un sintētiskie audumi
Daudzas mitrās salvetes satur mikroplastmasas šķiedras, kas, nonākot dabā, nesadalās. Tās bieži aizsprosto kanalizāciju vai nonāk ūdenstilpnēs. Alternatīva: ūdens un ziepes, auduma lupatiņas vai kompostējamas alternatīvas, ja mitrās salvetes ir roku dezinfekcijai, tad ilgtspējīgāk ir izmantot šķidro dezinfekcijas līdzekli pudelītē.
10. Dekori no poliestera un sintētiskiem materiāliem
Maskas, tērpi un dekori, kas izgatavoti no poliestera vai citiem plastmasas saturošiem audumiem, pēc svētku ballītes bieži nonāk atkritumos. Tie sadalās simtiem gadu un palielina plastmasas piesārņojumu. Alternatīva: tērpu īre, kostīmu maiņa draugu lokā vai dekori no dabīgiem materiāliem.
Papildu ieteikumi, kā svētkos vairot prieku, nevis atkritumus
Izvēlies dāvanas ar jēgu. Svētku laiks bieži nozīmē dāvanu kalnus, no kuriem daļa netiek izmantota un tikai krāj putekļus. Piemēram, suvenīri ar gada simbolu. Tā vietā izvēlies kvalitatīvas, ilgtspējīgas dāvanas vai pieredzes, piemēram, biļetes uz koncertu, muzeja apmeklējumu, kopīgu pastaigu dabā vai kādas meistarklases apmeklējumu. Var arī izcept piparkūkas un pasniegt kopā ar bērnu uzzīmēto kartīti. Šāda dāvana sildīs sirdi ilgāk nekā lielveikalu ražojumi. Šādas jēgpilnas dāvanas arī samazina fizisko atkritumu daudzumu.
Arī svētkos jāšķiro pareizi! Stiklu, kartonu un bioloģiski noārdāmus atkritumus – piemēram, Ziemassvētku eglītes, pārtikas atlikumus un tamlīdzīgus atkritumus – var pārstrādāt. Stiklu vienmēr var nodot stikla konteinerā, bet iepakojumu – papīra konteinerā. Jo vairāk pārstrādājam, jo lēnāk aug atkritumu kalni poligonos.
“Ziemassvētki ir brīdis, kad ģimenei un svētku sajūtai ir jābūt svarīgākai par patēriņu, taču tieši šis laiks rada vislielāko slogu videi – no dāvanām, dekorācijām un pirotehnikas līdz eglītēm, kas nonāk sadzīves atkritumos, nevis pārstrādē. Ar apdomīgām izvēlēm – ilgtspējīgām dāvanām, atkārtoti lietojamiem dekoriem un pareizu atkritumu šķirošanu – mēs varam svinēt skaisti, nepiesārņojot apkārtējo vidi,” saka vides izglītības eksperte Ieva Erta.